pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Svētki nāk, svētki nāk, Ko tie svētki atnesīs? Varbūt kādu "Gotiņu"?

Priecīgus jums svētkus, mani dārgie! Lai jums viss ir un viss labi, lai gaismiņas un mantiņas mirdz, veselība kā briežiem, lai darbs patīk, nauda ripo, bērni klausa, mīļotie bučo un visu citu, ko vien sirds kāro! 

Bet tagad gan pie lietas!

Ziemassvētki ir ne tikai dāvināšanas, bet tā nu sanācis, ka arī pirkšanas un pārdošanas laiks. 

Jāsaka, es būtu vīlusies, ja mūsu čaklie "Gotiņu" ražotāji nebūtu sagatavojuši kaut ko īpašu Ziemassvētku garā, un - urāāā - viņi ir! Jo "Gotiņa" ir ieguvusi tādu kā nacionālās vērtības statusu, kā te lai iztiek bez Ziemassvētku versijas!

Sevišķi man patīk SIA „Skrīveru saldumi” ideja radīt ne tikai Ziemassvētku dizainu, bet arī garšu - sanāca tāda staipīga un ļoti salda piparkūka ietīta papīrītī ar zvaniņiem! Jāsaka, man pat tīri labi garšo - un tas ņemot vērā, ka man Gotiņas ne tā ka ļoti...

Šo papīrīti es dabūju jau
14. novembrī Viļānu tirgū,
 "Skrīveru saldumu" teltī.

Ar šo garšu sastapos vēlreiz - 21. decembrī, kad iegāju mazās elektronikas veikalā "Pus12" Madonā, ieraudzīju uz letes trauciņu ar Gotiņām, palūdzu, paņēmu, pagaršoju un konstatēju - piparkūka! Un divi jauni eksemplāri Īpašo Gotiņu kolekcijā. Lūk:

 

Un uzminiet, kas ir čempioni papīrīšu krāšņuma un dažādības ziņā? Nu protams, tas ir SIA "Saldus pārtikas kombināts"! 

Daļai papīrīšu dizains palicis tāds pats, kā pirms pāris gadiem:

   

Bet kārtējo reizi eksemplārus manā kolekcijā vairo pantiņi:

Svētki nāk, svētki nāk, 
Ko tie svētki atnesīs?
Cūkas ausi, tauku gaļu,
Baltas maizes kukulīti.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jauni nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Kas deva galiņu, 
Tam auga cūciņas;
Kas deva siļķīti,
Tam auga kaķītis.

Nezinu, vai šāds papīrītis bija arī 2008/2009 gadā, bet manā kolekcijā tās ienāca tikai šogad:


Tādi lūk Ziemsvētku jaunumi - kopā vairāk par duci!

Un vēlreiz - priecīgus!

trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Kā iegūt glaunu paskatu?

Visi mani "Gotiņu" papīrīši ir apstrādāti ar, kā es pati to saucu, "auksto-slapjo" metodi. Jā jā, agrāk es gludināju ar gludekli, tomēr tas nav tas labākais veids - daži papīrīši šādas karsēšanas rezultātā uzmet gaisa burbuļus, citiem iet nost vai nedaudz pamainās krāsa, mēdz izplūst arī papīrīša forma. Nē nē, gludeklis nudien nav labs risinājums - ja nu vienīgi senākiem papīrīšiem, kas ir nodrukāti uz stingra, parasta papīra, bez plēves pārklājumiem utt. Aukstajai-slapjajai metodei šādi trūkumi nepiemīt. Turklāt rezultāts ir ievērojami labāks, gludāks, spožāks.

Tātad, kā notiek aukstā-slapjā presēšana? Pirmkārt, jāatzīst, ka auksta tā ir tikai salīdzinot ar gludekli, jo procesā tiek izmantots silts ūdens. Bet nu labāk visu pēc kārtas:

Sākumā ņemam vienu viegli saburzītu, nedaudz speķainu un ar konfektes masu krietni apķepušu "Gotiņas" papīrīti un liekam to lielā glāzē ar siltu ūdeni. Atkārtojam šo darbību tik reizes, cik nepieciešams, vai tik, cik salien glāzē, neveidojot lieku burzmu. Atstājam mirkt un miekšķēties.

Kad konfektes masa ir labprātīgi un pārliecinoši izšķīdusi, pienaino ūdeni nolejam izlietnē un iepildam glāzē tīru siltu ūdeni. Šo darbību atkārtojam pēc nepieciešamības, līdz papīrīši kārtīgi noskaloti, tomēr, ņemot vērā papīra trauslo struktūru un iespēju, ka krāsa var noberzties, nav ieteicams pārcensties un labāk palikt pie divām trim skalošanas reizēm.

Pēdējo skalošanas ūdeni atstājam glāzē, jo citādi papīrīši salīp kopā un pielīp pie glāzes sieniņām, kas apgrūtina to izņemšanu no glāzes un palielina nejaušas saplēšanas risku. Ņemam papīrīšus pa vienam ārā, klājam uz dvieļa, tad susinām katru ar atejas papīru (nelietotu) vai citu labi uzsūcošu, nekrāsojošu materiālu, piemēram, baltām salvetēm.

Papīrīšus liekam pa seši uz baltas A4 formāta lapas, pāri sedzam otru tādu pašu lapu, šīs lapas savukārt ievietojam starp divām attiecīga izmēra grāmatām - arī A4 formāta vai lielākas. Šo darbību atkārtojam tik reizes, cik vajag, vai tik, cik ir atbilstoša izmēra grāmatu. Pa virsu šim grāmatu, lapu un papīrīšu kārtojumam liekam vēl grāmatas - ieteicams sevišķi smagas - tās kalpos par slogu. Ņemiet vērā - mitrums no papīrīšiem var ietekmēt grāmatu vākus, tāpēc nelietojiet ļoti dārgas, antikvāras, sirdij pārlieku tuvas utt. grāmatas, kā arī grāmatas ar mīkstiem vākiem. Vislabāk lietot grāmatas cietos laminētos vākos.

Šādi presējam kādu brīdi, minūtes 10-20, tad ņemam nost slogu, A4 lapas var mest ārā, jo tās būs uzsūkušas mitrumu un sakrokojušās, bet vēl viegli mitros "Gotiņu" papīrīšus ievietojam tieši starp grāmatu lapām. Atkal, nelietojiet šādām darbībām neko no kategorijas "neaizskarams". Būtiskas traumas grāmatas no kontakta ar papīrīšiem gan negūst un nezinātājs i nepateiks (un zinātājs arī nē), bet nu nedod Dievs. Bez tam jāpievērš uzmanība, vai grāmata nav nodrukāta ar smērējošu krāsu, citādi pēc presēšanas var gadīties, ka govs purns ir norakstīts ar maziem, jaukiem burtiņiem. Pa virsu grāmatām ar papīrīšiem liekam kārtīgu slogu, lai tik presē.

Starp grāmatu lapām kolekcijas eksponāti paliek dienu vai vairākas. Tad ņemam ārā un klājam uz kādas sausas virsmas, vērojam, kas notiek. Ja papīrīši izliecas it kā gribētu sarullēties tūtiņā, pēc nelielas izvēdināšanas liekam atpakaļ grāmatā un zem sloga. Atstājam vēl uz dienu vai vairākām. Kad papīrīši vairs neizliecas vai izliecas minimāli, atstājam tos vēdināties kādu stundiņu vai vairākas. Vai visu nakti. Šādi apstrādāti papīrīši kļūst līdzeni un glauni, un gandrīz tīri - diemžēl man pieejamās tehnoloģijas neļauj iztīrīt iesūkušos speķainus traipus. Un jā, es mēģināju trauku mazgājamo līdzekli, nepalīdz.

Tad iegrāmatojam tos ekseļa tabulā un liekam speciāli sagatavotās plēves kabatiņās un iešujam reģistra vākos.

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

Nr24IP, jeb kas tad ir Austrīši?

--------- Pārsūtītā vēstule ----------
No: Anita Pumpure (KLODY, pumpuriņš)
Temats: Austrīši
Kad: 07.12.2010 08:42


Austrīši 

Konfektes "Austrīši" ir īpašas !

Tās tiek ražotas no ekoloģiski augstvērtīgiem austrīšiem un cukura, kas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu kārumnieku! Konfektes "Austrīši" īstā recepte iespējama tikai roku darba izpildījumā!

"Austrīšu" ražošana aizsākās jau tai tālajā 2010. gada rudenī, kad lapas vēl bija saskatāmas kokos (arī krūmos). Gudras galvas sasēdās pie apaļā galda, un plkst. 18:47 dzima ideja par "Austrīšu" izplatīšanu tālākās aprindās. Metiens bija 50 gab., par to zināja tikai izredzētie, un tikai izredzēto rokās ir nonākusi šī vērtīgā manta,pēc kuras kāro pat zinošākie kolekcionāri . Ja esi viens no tiem, kurš savām acīm redzējis "Austrīšus" , tad esi bagāts/a vīrs/sieva!



P.S. tā kā Austris ir datorspeciālists, tas šīs končas viņam tika dāvātas par datora salabošanu! 

Jaunumi pa pastu

Šodien pasta kastē atradu trīs vēstules - no Raimonda Nipera Dagdā, Egitas Karzovas Ādažu novadā un no kāda čaklā anonīmā rūķīša no LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras) Rīgā.

Raimonda N. vēstuli jau gaidīju, te nu tā ir, bet solīto apmēram desmit veidu vietā ir tikai četri. Hmm! :) Viens no tiem - Gotiņa ar šokolādi, ir man jaunums,

 

divi - Nr 240 un Nr 241 manā kolekcijā ir tikai pa vienam eksemplāram, tagad varēšu nodublēt, bet Nr 215 - Gotiņa ar kanēli, tas ir tas papīrītis, kuru, citu starpā, es cerēju ieraudzīt šajā sūtījumā, jo, pirmkārt, tas ir ielīmēts man kladē un visus eksemplārus, kas ir man kladē, es labprāt dabūtu no jauna, otrkārt, man esošais eksemplārs savā laikā ticis cītīgi jo cītīgi salocīts, un tā zīmējumu tagad var apskatīt tikai caur baltu locījuma līniju režģi, bez tam man tas šķiet ļoti piemīlīgs un savā ziņā pat eksotisks.
 = 

Egitas Karzovas vēstule ir pirmā, kas atnākusi kā atbilde uz publikāciju žurnālā "Ir". Nezinu, varbūt arī vēstule no LIAA atnāca pa tādu pašu ceļu, jo par to nav minēts ne vārda. Egita man sūta "Skrīveru saldumu" Ziemsvētku Gotiņu Nr 603 un raksta sekojošo: "Šādas gotiņas veikalā nav iespējams nopirkt(..). Šīs gotiņas ir paredzētas kā prezents klientiem. Ar "Ziemsvētku garšu" - piparkūkām." 

Veikalā personīgi es tik tiešām neesmu šīs gotiņas redzējusi, bet man palaimējās tās iepirkt toreiz - 14.novembrī Viļānu tirgū, "Skrīveru saldumu" sarkanajā nojumē. Kad pagaršoju šo gotiņu, man garša likās pazīstama, bet neienāca prātā, ka tā ir piparkūka - it kā kanēlis, bet ne tikai... Ak tad piparkūkas!

Trešā vēstule, kā jau minēju, bija no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Atvēru vēstuli - tur LIAA buklets, hmmm, domāju, dīvaini, ko ta šiem no manis vajag? Reklāma? Kādā sakarā man? Adrese arī ar roku rakstīta.. Atveru bukletu, bet tur - četri LIAA reklāmas gotiņu papīrīši katrs savā krāsā! Pat iesmējos, tas likās tik amizanti.


Tagad man ir + 4 eksemplāri pie Īpašajām Gotiņām. 

Paldies visiem par sadarbību un sūtiet tik vēl! :) Es tikai priecāšos.

***

Vēl man ir kādi 12 jauni Saldus Gotiņu Ziemsvētku papīrīšu eksemplāri, vēl tik jānomazgā, jāizpresē un jāiegrāmato.

piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Drīz nāks

Vakar snieg, šodien snieg, pat šoseja Rīga-Maskava izskatās pēc sniega biezputras. Tiesa, nezinu, kā tur ir Maskavas pusē, dzirdu, ziņās saka, ka ledus vietā uz ielām tur šoden tekot upes.

Vakar braucu uz vietējās avīzes "Rēzeknes Vēstis" redakciju, kas atrodas "Latgales Drukas" ēkā. Es saku 'vietējās' tāpēc, ka es tagad dzīvojos pie mammas Viļānos, līmēju tapates un man tas jau pieriebies. :) Labāk griezt sniegpārsliņas māsasdēla klases izrotāšanai...

Viļāni ir 30 km no Rēzeknes, agrāk bijām Rēzeknes rajonā.

Pagājušonedēļ, pirmajā decembrī, uzrakstīju "Rēzeknes Vēstīm" e-vēstuli, sak, tā un tā, negribat par mani rakstīt? Šie grib. Sarunāju tikšanos uz ceturtdienu, kas bija vakar. Tad mani nobildēja un nointervēja, kamēr jau mute kļuva sausa. Runājos es ar Aiju Zuju, viņa arī veidos rakstu, tagad tikai jāgaida, kad tas tiks nopublicēts - nav vēl precīzi zināms.

"Rēzeknes Vēstis" man bija tāds kā obligāts pasākums - ja ne raksts, tad sludinājums - jo, pirmkārt, kolekcija sākās Viļānos, un "Rēzeknes Vēstis" allaž ir bijušas mūsu mājās, arī tagad; otrkārt, šajā avīzē ir bijuši arī pāris mani garadarbi publicēti - skolas laikā. Treškārt, AS "Rēzeknes piena konservu kombināts", kas paputēja 2000-šo gadu sākumā (Maksātnespēja atzīta 2001. gadā, likvidēts 2005. gadā. Kā runā, banka neizrādījusi pretimnākšanu, jo kādam tas neesot bijis izdevīgi. Lai gan bijuši varianti. Žēl, ka ražošana Latvijā nonāk pie šāda gala, jo kuram gan nepatika Rēzeknē ražotais iebiezinātais piens?), arī ražoja "Gotiņas". Mans tētis bija Viļānu pienotavas priekšnieks, un kādu laiku darbojās arī kā "Rēzeknes piena konservu kombināta" valdes loceklis. Interesanti, ka mazā Viļānu pienotava aizvien vēl strādā, kamēr "Rēzeknes piena konservu kombināta" jaunās iekārtas jau kur tie gadi, kopš pādotas uz ārzemēm un daudzie darbinieki strādā, kur nu kurais.

Latgale, lauku mājas, vienkārši cilvēki - varbūt atradīsies kāds, kas tomēr nav izmetis savas vai bērnu konfekšu papīrīšu kolekcijas?

***

Man jau briest plāns uzprasīties bijušajam RPKK uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Anatolijam Tučam, vai arī Rēzeknē gadījumā nav noliktavā palikušas kastes ar Gotiņu papīrīšiem. Aizvakar, piemēram, pienāca īsziņa no Raimonda Nipera, Dagdas saldumu ražotnes "Narūta" (arī likvidēts uzņēmums: 2004. gadā) atslēgu turētāja. Solās sūtīt man pa pastu ap desmit veidiem "Gotiņu", ko atrada ražotnes noliktavā - kastēm! Nu, kastēm gluži man nebūs - tā kā Liezēres gadījumā - bet gaidu ar nepacietību.

sestdiena, 2010. gada 4. decembris

Mainīšanās ar papīrīšiem

Elīnu Teseli satiku, ciemojoties pie draugiem Aroniešos. Sēdējām Aronas krastā, iedzērām alu, runājāmies, runājāmies, kamēr aizrunājāmies līdz konfekšu papīrīšiem un to kolekcionēšanai. Labi, ka tā, jo izrādījās, ka Elīnai mājās ir liela un gana sena kolekcija, tai skaitā "Gotiņas"! Vēl nedaudz organizatoriska darba, un mana kolekcijā apmaiņā pret padomju laika šokolādes papīrīšiem ienācās 41 (ja vien kādu neaizmirsu) "Gotiņu" papīrītis no Elīnas kolekcijas - daži tādi, kas man jau bija vienā eksemplārā, un tos es nodublēju, daļa laika ziņā samērā neseni, tomēr manā kolekcijā jaunums, bet visbrīnišķīgākais kolekcijas papildinājums, protams, bija vissenākās "Gotiņas". Tās ir no padomju laika, bet diemžēl nezinu, no kādiem gadiem tieši. Kādā rakstā lasīju, ka konfektes ar nosaukumu "Gotiņa" Latvijā pirmo reizi sāka ražot 1960-tajā gadā Saldū. Vai tā ir pilna taisnība, nezinu, bet ja ir, tad visvecākais papīrītis nav vecāks par sešdesmitajiem. 

Te ir kaut kas no mana guvuma:






Mani varen aizkustināja arī "padomju tautasdziesmas", kas ir lasāmas divu papīrīšu iekšpusē:

Traktorists kur pāri gāja,
Ne vairs krūmi, ne vairs ciņi,
Vecainīte apraudāja
Savu kūlas kažociņu.

Kukurūza laikā sēta,
Koša, brangi izaudzēta,
Stiebri saulē spīgodami,
Šalc pār galvu līgodami.




Bija tik interesanti mainīties ar papīrīšiem, es to nebiju darījusi jau kopš pamatskolas laikiem! :)